Amdāvāda (Ahmedabad)
Amdāvāda (gu), arī Ahmadābāda (en, hi), ir Gudžarātas štata lielākā pilsēta un tā galvenais kultūras un saimniecības centrs. Tā ir arī viena no lielākajām Indijas pilsētām, tajā dzīvo 5,26 miljoni iedzīvotāji. Vairums iedzīvotāju ir gudžarāti. Tā atrodas pie Sabarmati upes.
No 1960. līdz 1970. gadam bija štata galvaspilsēta, kad to pārcēla uz Gāndhīnagaru. Kopš 2000. gada pilsēta strauji attīstās, tomēr attīstība radījusi spriedzi pilsētas kopienu starpā, vairojot politisko nestabilitāti un vardarbīgas sadursmes.
Ekonomikā vēsturiski pazīstama kā tekstilrūpniecības, bet mūsdienās — farmaceitiskās rūpniecības centrs.
Pilsēta dibināta 1411. gadā kā Muzafarīdu (Muzaffarid) dinastijas Gudžaratas sultanāta galvaspilsēta. 1547. gadā to ieņēma Mogolu valdnieks Akbars.
1818. gadā Ahmadābādu ieņēma Britu Austrumindijas kompānija. Britu valdīšanas laikos Ahmadābāda tika saukta par "Austrumu Mančestru", jo pilsētā strauji attīstījās tekstilrūpniecība.
1915. gadā Mohandāss Karamčands Gandijs Ahmadābādā nodibināja āšramu, kurā propagandēja savas idejas. Indijas neatkarības kustības laikā Ahmadābāda bija viens no galvenajiem neatkarības kustības centriem. 1930. gadā no Ahmadābādas sākās Gandija vadītais Sāls maršs. Pēc Indijas sadalīšanas Indijas un Pakistānas valstīs, 1947. gadā pilsētas ielās notika sadursmes starp hinduistiem un musulmaņiem.
2001. gadā pilsēta smagi cieta 6,9 ballu stiprā zemestrīcē, bet 2002. gadā pilsētas dzīvi uz mēnesi paralizēja hinduistu un musulmaņu sadursmes.
No 1960. līdz 1970. gadam bija štata galvaspilsēta, kad to pārcēla uz Gāndhīnagaru. Kopš 2000. gada pilsēta strauji attīstās, tomēr attīstība radījusi spriedzi pilsētas kopienu starpā, vairojot politisko nestabilitāti un vardarbīgas sadursmes.
Ekonomikā vēsturiski pazīstama kā tekstilrūpniecības, bet mūsdienās — farmaceitiskās rūpniecības centrs.
Pilsēta dibināta 1411. gadā kā Muzafarīdu (Muzaffarid) dinastijas Gudžaratas sultanāta galvaspilsēta. 1547. gadā to ieņēma Mogolu valdnieks Akbars.
1818. gadā Ahmadābādu ieņēma Britu Austrumindijas kompānija. Britu valdīšanas laikos Ahmadābāda tika saukta par "Austrumu Mančestru", jo pilsētā strauji attīstījās tekstilrūpniecība.
1915. gadā Mohandāss Karamčands Gandijs Ahmadābādā nodibināja āšramu, kurā propagandēja savas idejas. Indijas neatkarības kustības laikā Ahmadābāda bija viens no galvenajiem neatkarības kustības centriem. 1930. gadā no Ahmadābādas sākās Gandija vadītais Sāls maršs. Pēc Indijas sadalīšanas Indijas un Pakistānas valstīs, 1947. gadā pilsētas ielās notika sadursmes starp hinduistiem un musulmaņiem.
2001. gadā pilsēta smagi cieta 6,9 ballu stiprā zemestrīcē, bet 2002. gadā pilsētas dzīvi uz mēnesi paralizēja hinduistu un musulmaņu sadursmes.
Ģeogrāfiskā karte - Amdāvāda (Ahmedabad)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Indija
 |
 |
| Indijas karogs | |
Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| INR | Indijas rūpija (Indian rupee) | ₹ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| AS | Asamiešu valoda (Assamese language) |
| BN | Bengāļu valoda (Bengali language) |
| BH | Bihāri valodas (Bihari languages) |
| GU | Gudžaratu valoda (Gujarati language) |
| HI | Hindi (Hindi) |
| KN | Kannadu valoda (Kannada language) |
| ML | Malajālama (Malayalam language) |
| MR | Marathu valoda (Marathi language) |
| OR | Oriju valoda (Oriya language) |
| PA | Pandžabu valoda (Panjabi language) |
| TA | Tamilu valoda (Tamil language) |
| TE | Telugu valoda (Telugu language) |
| UR | Urdu (Urdu) |